Pakalpojumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes uz tiem.
Kas ir mikrouzņēmuma nodoklis?
Sestdiena, 25 septembris 2010 19:58
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka šodien, 2010.gada 1.septembrī, stājas spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likums. Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir deviņi procenti no mikrouzņēmuma taksācijas perioda, t.i., viena gada, apgrozījuma. Mikrouzņēmumu nodoklis tiek maksāts četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.
Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt:
- individuālais komersants;
- individuālais uzņēmums;
- zemnieka vai zvejnieka saimniecība;
- fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs;
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA).
Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
1) dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas. SIA dalībnieki - fiziskās personas - vienlaikus ir arī valdes locekļi;
2) apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu;
3) darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem darbiniekiem. Darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus.
2) apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu;
3) darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem darbiniekiem. Darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus.
Gadījumos, ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās SIA, tad tikai vienai no šīm SIA ir tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Savukārt, ja fiziskā persona ir SIA dalībnieks un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai ir reģistrēts VID kā saimnieciskās darbības veicējs, tad tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli tikai vienai no šīm saimnieciskās darbības formām.
VID vērš uzmanību, ka saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli tikai gadījumos, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums attiecīgajā mikrouzņēmumā nepārsniedz 500 latu mēnesī.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt vienlaikus ar reģistrāciju LR Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā, piesakoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Fiziskā persona mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt, vienlaikus ar reģistrāciju saimnieciskā darba veicēja statusā, aizpildot īpaši tam paredzētu pieteikuma veidlapu un iesniedzot to VID.
Saņemot nodokļu maksātāja pieteikumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu vai arī saņemot informāciju no LR Uzņēmumu reģistra par to, ka uzņēmums reģistrējoties ir paudis vēlmi kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, VID piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ja VID rīcībā ir informācija, ka iesniedzējs neatbilst Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajiem kritērijiem.
VID pozitīva lēmuma gadījumā jaunizveidotajam mikrouzņēmumam mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss tiek piemērots no dienas, kad VID ir saņēmis pieteikumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai no dienas, kad jaunizveidotais mikrouzņēmums ir reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā.
Savukārt, lai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu iegūtu šobrīd jau reģistrēts individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, un SIA, tiem līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim (2010.gada 15.decembrim; 2011.gada 15.decembrim utt.) VID nodaļā, kur tas ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs, ir jāiesniedz pieteikums par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu.
Šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām, kas līdz 2010.gada 15.decembrim iesniegs VID pieteikumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa piešķiršanu, tas tiks piemērots ar nākamā taksācijas perioda 1.janvāri, t.i., 2011.gada 1.janvāri.
Ja, saņemot mikrouzņēmuma nodokļu deklarāciju, VID konstatē, ka netiek pildīts kāds no Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajiem nosacījumiem, VID piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu ar nākamo taksācijas periodu jeb gadu.
VID informē nodokļu maksātāju par ikvienu pieņemto lēmumu, dienu pēc lēmuma pieņemšanas nosūtot lēmumu ierakstītā vēstulē.
Mikrouzņēmumu nodoklis ietver:
- valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem;
- uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm;
- mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam jāiesniedz VID šādi pārskata dokumenti:
- mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācija - līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam;
- ziņas par darba ņēmējiem, kas iegūst, maina vai zaudē mikrouzņēmuma darbinieka statusu;
- PVN deklarācija:
a) nodokļu maksātājam, kurš pēc 2010.gada 1.septembra reģistrējas kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un vienlaikus kā PVN maksātājs, tad PVN deklarācija ir jāsniedz VID reizi ceturksnī;
b) nodokļu maksātājam, kurš maina savu statusu un sākot ar 2011.gada 1.janvāri iegūst mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, PVN deklarācija ir jāsniedz līdzšinējā kārtībā saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 9. pantu, proti, atkarībā no uzņēmuma apliekamo darījumu vērtības pirmstaksācijas gadā.
Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 8.pantu valsts budžetā iemaksātais mikrouzņēmumu nodoklis tiek sadalīts atkarībā no mikrouzņēmuma darbības formas, proti, vai mikrouzņēmums ir individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs, vai SIA.
Mikrouzņēmumu nodokļa likums un informatīvais materiāls par Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrēšanu ir pieejams VID mājas lapā, sadaļā Nodokļi / Mikrouzņēmumu nodoklis.
Lai saņemtu plašāku informāciju par jautājumiem saistībā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, aicinām nodokļu maksātājus zvanīt uz VID Informatīvo tālruni 1898, izvēloties tēmu "Nodokļi", vai arī vērsties tuvākajā VID nodaļā.
01.09.2010.
VID Komunikācijas daļa
(tel. 67028691, 67028695, 29350642)
(tel. 67028691, 67028695, 29350642)
Vai obligāti ir jālieto EDS (elektroniskās deklarēšanas sistēma)?
08.11.2010
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta noteikumiem:
(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:
3) iesniegt nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā vai elektroniskā veidā nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, nodokļu un informatīvās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz elektroniskā veidā. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
3) iesniegt nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā vai elektroniskā veidā nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, nodokļu un informatīvās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz elektroniskā veidā. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Saskaņā ar likuma pārējas noteikumiem 98., 99 un 991.
iepriekšminētais likuma pants attiecināms uz viesiem nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību ar 2011.gada 1.janvārī.
Vienīgi nodokļu maksātājiem, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma, ir tiesības iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā veidā līdz 2012.gada 1.janvārim.
Pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz nodokļu maksātājiem — fiziskajām personām — piemērojams, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Līdz 2013.gada 31.decembrim nodokļu maksātāji — fiziskās personas — ir tiesīgi iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas pēc savas izvēles elektroniski vai papīra formā.
Sabiedrība "EVIS LTD" saviem klientiem sagatavo visas nodokļu un informatīvās deklarācijas iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Kam obligāti jāiesniedz "nulles" deklarācija?
Trešdiena, 21 decembris 2011 00:00
Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums (turpmāk – likums) Saeimā pieņemts 2011.gada 1.decembrī, publicēts 2011.gada 14.decembra laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr.196 (4594).
.ikums stājās spēkā 2011.gada 15.decembrī un nosaka fizisko personu pienākumu deklarēt mantisko stāvokli, iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanas un atbilstoša iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas nosacījumus, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, deklarācijā iekļaujamās ziņas, deklarācijas iesniegšanas kārtību, deklarācijas iesniedzēju pienākumus un tiesības, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.
Mantiskā stāvokļa deklarāciju ir pienākums iesniegt personai, kura:
• 2011.gada 31.decembrī plkst. 24:00 pēc Latvijas laika ir Latvijas rezidents vai
• kļūst par Latvijas rezidentu pēc 2011.gada 31.decembra,
un attiecībā uz kuru izpildās vismaz viens no tālāk minētajiem kritērijiem:
1. ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, uz kuru persona nav nostiprinājusi īpašuma tiesības attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
2. ir iegūts Latvijā nekustamais īpašums vai tā daļas, uz kuru nav nostiprinātas īpašuma tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam
3. ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens) vai gaisa kuģis
4. īpašumā Latvijā ir kapitāla daļas, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam
5. īpašumā ārvalstīs ir kapitāla daļas
6. īpašumā Latvijā ir finanšu instrumenti, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam
7. ārvalstīs ir finanšu instrumenti
8. naudas (skaidras un bezskaidras naudas) uzkrājumu kopējā summa Latvijā un ārvalstīs, vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam
9. privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) visu uzkrāto līdzekļu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam
10. Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam
11. persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam
10. īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits iepriekš neminēts īpašums (lieta vai lietu kopība), kura vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam
11. persona ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederošām vai pārvaldīšanā nodotām kapitāla daļām vai finanšu instrumentiem, ja šo īpašumu kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam
Mantiskā stāvokļa deklarācija nav jāsniedz, ja personai pieder tikai tāds īpašums, kas reģistrēts:
– Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā;
– Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā;
– Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;
– Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā;
– Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē.
VID metodiskie norādījumi ir pieejami šiet.
Likums ir pieejams šeit.
Grāmatvedības uzņēmums "EVIS LTD" 2012.gada sākumā saviem klientim rīkos bezmaksas semināru, par ko klienti tiks informēti atsevišķi.
Kas ir nodokļa atbalsta pasākums?
02.10.2012
Saskaņā ar nodokļu atbalsta pasākuma likuma noteikumiem nodokļu atbalsta pasākums ir — vienu reizi veicams pasākums nokavējuma naudas un 90 procentu soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kuri līdz noteiktam datumam samaksā nodokļu atbalsta pasākuma pamatparādu un ar to saistīto soda naudu 10 procentu apmērā.
Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz nodokļu pamatparādu, kas noteikts sadalījumā pa nodokļu veidiem pēc stāvokļa 2011.gada 1.septembrī un nav samaksāts līdz nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienai (līdz 2012.gada 01.oktobrim).
Papildu informāciju par nodokļu atbalsta pasākumu var iegūt pie EVIS LTD speciālistiem pa tālruniem 64628810 vai 26672330 vai VID mājas lapā.
